Attēls: Freepik
Mūsdienās kiberdrošība ir kļuvusi par vienu no aktuālākajām tēmām gan uzņēmumu, gan privātpersonu vidū. Mani vienmēr ir interesējusi šī joma, jo tā apvieno tehnoloģijas, juridiskos aspektus un risku vadību. Studējot juridiskajā fakultātē un turpinot studijas kiberdrošības pārvaldībā, esmu sapratusi, cik būtiska ir atbilstība normatīvajiem aktiem un cik nopietnas sekas var būt to neievērošanai. Kiberuzbrukumi var ne tikai radīt finanšu zaudējumus, bet arī sabojāt reputāciju, ietekmēt uzņēmējdarbības nepārtrauktību un pat apdraudēt valsts drošību.
Ksenija Ahmadova, Youth Ambasadros speciāli Women4Cyber Latvia
“Cybersecurity Compliance” jeb “atbilstība kiberdrošības noteikumiem” kļūst arvien svarīgāka, ņemot vērā pieaugošos draudus un ievērojamos finansiālos zaudējumus, kas saistīti ar kiberuzbrukumiem. Atbilstība kiberdrošības noteikumiem nozīmē uzņēmumu un organizāciju spēju ievērot juridiskās, tehniskās un iekšējās politikas prasības, kas nodrošina datu un sistēmu drošību. Šī atbilstība palīdz novērst datu pārkāpumus, informācijas zādzības un citus uzbrukumus, kas var radīt būtiskus zaudējumus. Kiberdrošība balstās uz trīs galvenajiem principiem:
- Konfidencialitāte – datu aizsardzība pret nesankcionētu piekļuvi;
- Integritāte – nodrošināšana, ka dati paliek precīzi un uzticami;
- Pieejamība – datu un sistēmu nepārtraukta pieejamība.
Veiksmīga atbilstība ļauj organizācijām ne tikai samazināt riskus, bet arī palielināt uzticību klientiem un partneriem, radot drošāku un stabilāku digitālo vidi.1
Normatīvie regulējumi kiberdrošībā (t.i. tiesību akti, noteikumi un standarti) ir būtiski, lai nodrošinātu datu un sistēmu aizsardzību pret kiberdraudiem. Starptautiskie regulējumi nosaka prasības datu aizsardzībai un tīklu drošībai.
Piemēram, GDPR (Vispārīgā datu aizsardzības regula) ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kas nosaka prasības personas datu aizsardzībai un drošībai. Šis regulējums ietver prasības personas datu apstrādei, datu subjekta tiesībām un datu aizsardzības pasākumiem, kas tieši ietekmē kiberdrošību2. NIS direktīva (Network and Information Systems Directive) nosaka prasības tīklu un informācijas sistēmu drošībai kritiskās infrastruktūras un digitālajiem pakalpojumu sniedzējiem, kam ir būtiska loma kiberdrošības atbilstībā3. Kā arī ISO/IEC 27001, kas ir starptautisks standarts, kurš palīdz organizācijām izveidot un uzturēt informācijas drošības pārvaldības sistēmu. ISO/IEC 27001 veicina holistisku pieeju informācijas drošībai: cilvēku, politikas un tehnoloģiju testēšanu. Informācijas drošības pārvaldības sistēma, kas ieviesta saskaņā ar šo standartu, ir riska pārvaldības, kibernoturības un darbības izcilības instruments4.
Atbilstība šiem aktiem samazina riskus un novērš juridiskas un finanšu sekas. Pārkāpumi var novest pie naudas sodiem, reputācijas zaudēšanas un pat uzņēmuma bankrota. Tāpēc ir būtiski regulāri veikt kiberdrošības auditus un ievērot visus normatīvos aktus, lai radītu drošu un uzticamu digitālo vidi.
Lai gan normatīvie akti un standarti kā GDPR un ISO/IEC 27001 palīdz izveidot drošu un atbildīgu vidi, dažreiz uzņēmumi neseko šiem noteikumiem un tas var novest pie smagām sekām. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Equifax datu noplūde 2017. gadā, kas parāda, cik nopietnas var būt sekas. Uzņēmumā Equifax notika datu noplūde, kas skāra 147 miljonus cilvēku, jo nebija laikus salabota ievainojamība tā izmantotajā programmatūrā Apache Struts.
Hakeri ieguva piekļuvi sociālās apdrošināšanas numuriem, dzimšanas datumiem un lietotāju adresēm. Uzņēmums samaksāja līdz pat 700 miljoniem dolāru soda naudā un zaudējumu atlīdzībā, un tā reputācija tika nopietni iedragāta.
Šis incidents kļuva par uzskatāmu piemēru kiberdrošības prasību neievērošanai. Equifax neatjaunināja programmatūru, pārkāpjot galvenos drošības standartus, piemēram, ISO 27001 un NIST (the National Institute of Standards and Technology), kā arī normatīvās prasības (GDPR, NIS). Rezultātā uzņēmums saskārās ar finansiāliem sodiem un tiesas prāvām, kas apliecina, ka kiberdrošības atbilstība ir ne tikai datu aizsardzība, bet arī kritisks faktors uzņēmējdarbības ilgtspējā5.
Šis gadījums ne tikai uzsver kiberdrošības atbilstības nozīmīgumu, bet arī atklāj bieži sastopamu maldīgu priekšstatu par šo jomu pieņēmumu, ka kiberdrošība ir tikai programmētāju darba lauks.
Patiesībā šajā nozarē ir daudz dažādu lomu, kurās tehniskās zināšanas nav primāras. Piemēram, kā bija minēts iepriekš, juridiskie un atbilstības speciālisti, nodrošina atbilstību tādiem tiesību aktiem kā GDPR vai NIS un izstrādā drošības politikas. Tāpat ir daudz vadošu amatu, kuros svarīgāka ir procesa organizēšana un komandas darba koordinēšana, nevis dziļas tehniskās zināšanas.
Vēl viens mīts: “Sievietes mazāk strādā kiberdrošības jomā.”
Lai gan šī joma tradicionāli asociējas ar vīriešiem, sievietes jau šobrīd veido aptuveni 22% no kiberdrošības speciālistiem, un šis skaitlis pieaug, kā norāda ISC2 (International Information System Security Certification Consortium), kas ir starptautiska bezpeļņas organizācija, kas specializējas informācijas drošības sertifikācijās un veicina kiberdrošības profesionāļu attīstību.
Sievietes ieņem dažādas lomas, sākot no tehniskām līdz vadītājam un juristam un aktīvi veicina nozares attīstību. Saskaņā ar ISC2 pētījumiem, sievietes vidēji veido 22% no kiberdrošības komandām.
Šie dati tiek apstiprināti arī ar citiem pētījumiem, tostarp LinkedIn datiem, kas liecina, ka 14 valstīs sievietes kiberdrošības jomā veido no 14,6% Vācijā līdz 26,7% Itālijā. ASV šis rādītājs ir 18,3%, Kanādā 21,2%, bet Apvienotajā Karalistē – 17,9%. Tāpat 2024. gada Globālā Kiberdrošības Foruma ziņojumā teikts, ka sievietes veido 24% no kiberdrošības darba spēka, kas ir līdzīgi ISC2 pētījuma rezultātiem.6
Kiberdrošība ir ne tikai tehnoloģiju joma, bet tajā ir svarīgi arī juridiskie un organizatoriskie jautājumi, kas ietekmē visu uzņēmumu ilgtspēju un drošību. Atbilstība normatīvajiem aktiem, kā arī labu drošības prakšu ievērošana ir būtiska, lai aizsargātu gan uzņēmumu datus, gan klientu uzticību. Tomēr, kā liecina Equifax pārkāpums, pat neliela kļūda vai nolaidība var novest pie nopietnām sekām, tostarp finansiāliem zaudējumiem un reputācijas bojājumiem. Tādēļ svarīgi ir nepārtraukti pilnveidot un audzēt atbilstības kultūru visos uzņēmuma līmeņos, kā arī atbalstīt dažādu profesionāļu – ne tikai tehnisko speciālistu, bet arī juristu un atbilstības speciālistu – iesaisti kiberdrošības procesos. Tāpat nozīmīga ir iniciatīvu attīstība, kas veicina sieviešu iesaisti un līdzdalību šajā nozarē, lai kiberdrošība kļūtu pieejama un atvērta ikvienam, neatkarīgi no dzimuma vai tehnisko zināšanu līmeņa!
- Comptia.org. What Is Cybersecurity Compliance? Pieejams: https://www.comptia.org/content/articles/what-is-cybersecurity-compliance ↩︎
- General Data Protection Regulation. 2018. Pieejams: https://gdpr-info.eu/ ↩︎
- European Comission. NIS2 Directive: new rules on cybersecurity of network and information system. Pieejams: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/policies/nis2-directive ↩︎
- The International Organization for Standardization. What is ISO/IEC 27001? 2022. Pieejams: https://www.iso.org/standard/27001 ↩︎
- Epic.org. Equifax Data Breach. Pieejams: https://archive.epic.org/privacy/data-breach/equifax/ ↩︎
- ISC2. Survey: Women Comprise 22% of the Cybersecurity Workforce. 2025. Pieejams: https://www.isc2.org/Insights/2025/03/Women-Comprise-22-percent-of-the-Cybersecurity-Workforce ↩︎